Mārtiņš Īviņš - uzņēmējs un IT ideju realizētājs. Viens no Mārtiņa realizētajiem projektiem, spēle portālā draugiem.lv - “Ferma”, kas bija viena no apspriestākajām spēlēm pirms vairāk kā 10 gadiem. Vienlaikus spēlē atradušies pat 200 000 lietotāju. Intervijā ar Mārtiņu, viņš mums pastāstīja savu pieredzi par to, kā realizēt idejas, un uzskatiem, kas ir svarīgs attīstības ceļā.
Pirmais tehnoloģiskais projekts, kuru Mārtiņš īstenoja, bija laikā, kad aktuāli bija mobilie podziņtelefoni ar melnbaltiem ekrāniem. Mārtiņa klients vēlējās pārdot iepriekš pasūtītus logotipus telefoniem. Tajā laikā tas bija vienkāršs biznesa modelis, ar kuru varēja gana vienkārši un ērti nopelnīt. Mārtiņš izveidoja risinājumu, un tā izstrādes un attīstības process pašam šķita interesants. Vēlāk, viņš ar citiem partneriem uzsāka biznesu, kur komerciālos apjomos tirgoja logotipus, melodijas un citas funkcijas, ko varēja realizēt uz mobilajiem telefoniem. Tā bija ne vien pirmā personīgā pieredze, bet arī pieredze ar darbu komandā, laika plānošanu, uzņēmējdarbību un resursu plānošanu.
Par brīdi, kad Mārtiņš sāka interesēt uzņēmējdarbība, viņš uzskata jaunību, pamatskolas vecumu. Toreiz viņš vēl dzīvoja Karostā, kurā vide bija militāra un citādāka nekā Liepājas centrā. Tajā laikā aktuālas bija uzlīmes automašīnām. Liepājā tādas iegādāties nevarēja, bet Karostā tās bija pieejamas. Mārtiņš šīs uzlīmes iegādājās un tirgoja Liepājas centrā par mazliet dārgāku cenu. Vidusskolā Mārtiņš iesaistījās projektā Junior Achievement Latvia vidusskolā, kur apguva ekonomiku un matemātiku. Tas viņu ieinteresēja uzņēmēdarbības jomā un šobrīd Mārtiņš ir cilvēks, kas realizē dažādas idejas, kas saistītas ar tehnoloģijām.
Ideju realizēšana ir radošs process. Sākumā jābūt intuīcijai un vēlmei ieguldīt darbu šajā idejā. Ideja ir laba, ja ir pietiekoši daudz cilvēkresursu, kas ir gatavi tajā ieguldīt darbu. Ir svarīgi paskatīties apkārt, kas cilvēkus interesē un izpētīt tirgu, lai izjustu, vai šī ideja ir nepieciešama mērķauditorijai. Mārtiņš uzskata, ka vairāk par ideju, vērtība ir ieguldītajam darbam un rezultātiem.
Pirmie soļi idejas realizēšanā . Ja esi nonācis pie idejas realizēšanas, priekšā gaidāms izaicinošs posms. Tam ir divi virzieni: izveidot produktu no nulles līdz punktam, kad tas var darboties, un pēc tam - idejas uzturēšana un attīstība.
Lai jebkuru ideju realizētu, ir nepieciešama zināšanu bāze, spēja izvēlēties pareizos cilvēkus, komandu. Ir jāmeklē arī jau esoši risinājumi, citu pieredze, lai veiktu pareizās izvēles, par lētākajiem un efektīvākajiem risinājumiem. Reti kura ideja ir oriģināla, teju vienmēr var atrast līdzīgus risinājumus un mācīties no citu pieredzes. Kā Mārtiņš saka - nevajag baidīties izmantot risinājumus, ko neesi pats veidojis. Risinājumu izvēle ir ļoti būtiska attīstībā. Ir svarīgi sajust, kas pašam der, ar ko ir ērti strādāt. Ne mazāk svarīga ir komanda - viens pats cilvēks nevar izpildīt visu, ir nepieciešams daudz zināšanu, tādēļ lai pilnvērtīgi tiktu segtas visas kompetences, būtiska ir spēcīga un sinerģiska komanda. Kad tuvojas produkta palaišana, ir jāāpzinās, ka tas nebūs viegli - palaist, uzturēt un attīstīt. Reti kurš produkts darbojas bez aizķeršanās, tāpēc jābūt fleksiblam, ar spēju pielāgoties, mainīties, rast spēkus un enerģiju tam.
Vidēji idejas izstrāde aizņem ap 1000 cilvēku darba stundas. Tas iekļauj izveidi, dizainu, projektu vadību, testēšanu utt. Ar to ir jārēķinās - tas būs lielākais izdevums sākuma posmā. Tas ir ieguldījums, kurš nav izbēgams. Taču jāizvēlas labākie un gudrākie risinājumi. Daudz kas ir pieejams bez maksas, tomēr uz visu taupīt nevar. Tāpat ir jāplāno nākotnes budžeta izdevumi.
Kļūdīšanās ir neatņemami būtiska sastāvdaļa izaugsmes procesā un tā ir neizbēgama. Arī mūsu vidē par vairāk pieņemtu uzskatu kļūst tas, ka - jo vairāk esi kļūdījies, jo bagātāka ir tava pieredze. Ir novērota interesanta parādība, cilvēkam mācoties no kļūdām. Kā vēstīts laikrakstā Scientific American, cilvēka smadzenes kļūst lielākas, apkopojot informāciju par kļūdīšānās un mācīšanās pieredzi. Kaut arī smadzenes pēc mācīšanās atgriežas sākotnējā lielumā, tās saglabā jaunus neironu ceļus, kas rezultējas efektīvās sinapsēs un neironi tiek būtiski pārveidoti. Dažiem vārdiem sakot, kļūdīšanās spēj cilvēku padarīt gudrāku. Ir svarīgi ņemt vērā iespējas kļūdīties, izvērtēt riskus un pārdomājot draudus, taču tai nevajadzētu būt barjerai ideju realizēšanā, jo svarīgāk par to ir personīgā degsme.
Par kļūdām, kuras pieļāvis Mārtiņš, un atziņām, ko ņemt vērā, attīstot savu ideju, uzzini, noklausoties interviju:
Noderīgas saites/atsauces:
https://www.scientificamerican.com/article/the-learning-brain-gets-bigger-then-smaller/
https://businesscollective.com/why-making-mistakes-is-actually-good-for-business/index.html
https://www.liepajniekiem.lv/laikraksta-kurzemes-vards/liepajas-veiksmes-stasts/