Esam izveidojuši lietotni "3D kultūrēkas", ar kuras palīdzību liepājniekiem un pilsētas viesiem, izmantojot papildinātās realitātes tehnoloģiju, ir iespēja apskatīt viedtālrunī trīs vēsturiskās Liepājas ēkas, kuras nav saglabājušās līdz mūsdienām:
“3D kultūrēkas” īstenotas ar Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstu projekta “Liepājas vēsturiskās arhitektūras rekonstrukcija augmentētajā realitātē 3.daļa” ietvaros.
Projekta mērķi:
Lai apskatītu 3D kultūrēkas, jāatļauj lietotnei piekļūt ierīces lokācijai un kamerai. Uz dažādām ierīcēm ēkas var atrasties dažādās vietās, atkarībā no viedtālruņa veiktspējas, laikapstākļiem, apkārtējas vides, GPS signāla. Tumšajā diennakts laikā vai pie ēkām, kas aizsedz signālu, lietotne var darboties ar traucējumiem. Aicinām būt uzmanīgiem satiksmes tuvumā!
Ēkas apskatāmas 3 veidos:
Lai apskatītu jebkuru ēku pilsētvidē, nepieciešams atrasties 30m vai tuvāk no ēkas vēsturiskās atrašanās vietas. Atrodoties tuvāk par 30 metriem no ēkas kādreizējās atrašanās vietas, zem pieejamās ēkas kartes parādīsies uzraksts “Ievietot”.
Visām ēkām ir izmantotas vadīklas, kas ir jāizmanto, lai ievietotu ēkas to agrākajā atrašanās vietā.
Jādodas uz Jāņa Čakstes laukumu, Liepājā
Jānostājas šeit ar muguru Latvijas karoga virzienā
Jānovieto telefonu tā, lai vadīklas atbilstu attēlā redzamajam un jānospiež pogu "Ievietot"
Jādodas uz Kungu un Malkas ielas krustojumu, Liepājā
Jānostājas uz Kungu ielas ar skatu Malkas ielas virzienā
Jānovieto telefonu tā, lai vadīklas atbilstu pretējās ēkas stūrim un jānospiež pogu "Ievietot"
Jādodas uz Kuršu un Rožu ielas krustojumu, Liepājā
Jānostājas blakus ceļa zīmei ar skatu pāri Kuršu ielai
Jānovieto telefonu tā, lai vadīklas atbilstu attēlā redzamajam un jānospiež pogu "Ievietot"
Visas ēkas var apskatīt arī nelielā izmērā novietojot tās virtuālā telpā. Vislabāk ēkas novietosies plašās telpās vai laukā, ārpus telpām.
Visas ēkas var apskatīt arī nelielā izmērā novietojot tās uz attēla.
Liepājas muzeja ēka
1924.gada septembrī Pilsētas valde atvēlēja muzeja iekārtošanai bijušo 8.pamatskolas ēku Alejas (tagad Čakstes) laukumā. Un muzeju atver 1924.gada 30.novembrī, zem viena jumta atrodas Liepājas Latviešu mākslas veicināšanas biedrības, Liepājas Senatnes biedrības, skolotāju arodbiedrības un, protams, Kurzemes muzeja biedrības krājumi. Laikam ritot, izrādās, ka stabilākā no četrām muzejā mītošajām biedrībām ir Kurzemes muzeja biedrība. 1935.gadā pilsētas valde muzeja vajadzībām iegādājas ēku Kūrmājas prospektā 16.
Liepājas Vācu teātris
Teātri svinīgi atklāja 1804.gada 15.aprīlī. Ēka bija no koka un tajā bija 350 skatītāju vietas, kas bija pilnīgi pietiekami pilsētai ar 4500 iedzīvotājiem. Ēkas projektam par pamatu tika ņemts Jelgavas teātris. Toreiz salīdzinoši mazajā Liepājā teātra ēka nebija tik grandioza un grezna kā lielajās Krievijas pilsētās (Kurzemes hercogiste kopā ar Zemgali 1795.gadā bija pievienota Krievijas impērijai), taču kopumā tai piemita Krievijas tā laika teātru arhitektūrai raksturīgās iezīmes – kolonnas, arku elementi u. c.
Liepājas Vācu teātris bija pirmais profesionālais teātris Liepājā. Te strādāja vācu aktieris Valters Raupahs, kuru bija iemīļojusi vēlāk izcilā latviešu aktrise Anta Klints, īstajā vārdā Anna Jekste. Viņa nekad neaizmirsa Raupaha izteikumu: “Arī mazā teātrī var būt liela māksla.”
Šo ēku nojauca 1924.gadā.
Liepājas Lielā Horālā sinagoga
Pirms Otrā pasaules kara Liepājā darbojās 12 sinagogas un lūgšanu nami. Visnozīmīgākā bija Lielā Horālā sinagoga Pētera ielā 13 (tagad Kuršu 11/13). Tā bija viena no lielākajām un mākslinieciskā ziņā vērtīgākajām sinagogām Latvijā. Liepājas Lielā Horālā sinagoga tika celta laikā no 1870.–1873.gadam neorenesanses stilā un veidota pēc Oranienburger Straße sinagogas parauga Berlīnē.
Liepājas Lielā Horālā sinagoga tika nopostīta vācu okupācijas laikā 1941.gada jūlijā. Ņemot vērā, ka spridzināt pilsētas centrā ir bīstami, sinagogu nojauca ar rokām, un to piespieda darīt ebrejiem, kurus veda uz turieni piespiedu darbos.
Jānis Jaunsleinis – 3D arhitektūras dizainers.
Kaspars Lēvalds – multimediju mākslinieks.
Arturs Vītiņš – programmētājs, papildinātās realitātes risinājumu izstrādātājs.
Lietotnes gala lietotāja licences līgumu var apskatīt – šeit
Neskaidrību gadījumos, jautājumos, kas saistīti ar mārketingu un gadījumos, kad nepieciešams atbalsts saistībā ar lietotni "3D kultūrēkas, iespējams sazināties ar mums, izmantojot e-pasta adresi team@digip.lv.