Kā darbojas mājaslapa?

Kā īsti darbojas mājaslapa?

‍

Kā tad īsti darbojas mājaslapa?

‍

Mūsu pārlūkprogramma nosūta pieprasījumu uz mājaslapas IP adresi un mājaslapas serveris atgriež atpakaļ failus, kas nepieciešami, lai mājaslapa tiktu attēlota mūsu pārlūkprogrammā. Populārākie faili, kas nepieciešami mājaslapas attēlošanai ir HTML, CSS un JavaScript.

Šie faili nodrošina mājaslapas front-end jeb klienta puses darbību.

‍

Mājaslapām var būt arī back-end jeb servera puse, kas atbild par datu glabāšanu un mājaslapas loģiku, kas nav pieejama lietotājam. Citiem vārdiem sakot, ja mums nepieciešams uzkrāt lietotāja informāciju, jāveic kādas darbības vai aprēķini ar lietotāja datiem, bet lietotājs nedrīkst zināt, kas tieši notiek šajos aprēķinos, tad mums tam ir nepieciešama servera puse, kas veiks šos aprēķinus un atgriezīs tikai gala rezultātu uz klienta pusi.

‍

Mēs iedziļināsimies tieši mājaslapu klienta pusē. Rodas jautājums, kāpēc ir nepieciešami tik daudz faili, lai attēlotu mājaslapu, vai tad nepietiek ar vienu? Patiesībā, ir iespējams izveidot mājaslapu tikai ar vienu failu, bet, tad tajā ir jāiekļauj sadaļas no pārējiem failiem, jo katrs no šiem failiem atbild par dažādām lietām.

‍

HTML koda fails atbild par vietnes struktūru.

Salīdzināsim mājaslapas izstrādi ar mājas būvēšanu. HTML ir strādnieki, kas nāk un izveido mājas struktūru – uzceļ sienas, sadala māju dažādās telpās un pievieno otro stāvu, ja tāds ir paredzēts. Līdzīgi ir ar mājaslapu – ar HTML palīdzību mēs nosakām kādi elementi būs mūsu mājaslapā. Mēs sakām, ka mums būs virsraksti, paragrāfi, attēli un pogas.

‍

Tālāk nāk CSS, un CSS faili ir atbildīgi par mājaslapas izskatu. Ja atgriežamies pie mājas būvniecības, tad CSS būtu strādnieki, kas nokrāso sienas, uzlīmē tapetes un padara mājas tādas, kādas īpašnieks tās vēlas redzēt.

To pašu dara arī CSS fails mājaslapā - tas nosaka kā izskatīsies elementi, kas atrodas mājaslapā. Piemēram, ja HTML failā ir rakstīts, ka mums ir poga, tad ar CSS palīdzību mēs pasakām, ka šī poga būs 200px plata, tā būs tumši zilā krāsā ar baltu tekstu.

‍

Nākamais ir JavaScript fails, kas piešķir mājaslapai interaktivitāti. Atgriežoties pie mājas, JavaScript ir strādnieki, kas savieno vadus, pieslēdz kanalizāciju un citas lietas, lai mēs varētu ieslēgt istabā gaismu vai nomazgāt izlietnē rokas. JavaScript ir skriptu valoda, kas ļauj izveidot dinamiski atjaunināmu saturu, kontrolēt multividi, animēt attēlus un gandrīz visu pārējo. Labi, ne visu var izdarīt tikai ar JavaScript, bet tas ir pārsteidzoši, ko jūs varat sasniegt ar dažām JavaScript koda rindiņām! JavaScript ļauj tīmekļa lapās ieviest sarežģītas funkcijas, kā parādīt savlaicīgi satura atjauninājumus, interaktīvas kartes, animētas 2D/ 3D grafikas, kontrolēt video, audio atskaņošanas funkcijas utt.

‍

Ja par piemēru mēs ņemam Google sākuma lapu, tad pirmais ko saņem mūsu pārlūks, ir HTML fails, kas pasaka pārlūkam, ka šajā lapā būs Google logo, ievades lauks un divas pogas. Tad, tam pievienojas CSS fails, kas pasaka, ka tam visam ir jābūt iecentrētam pārlūkprogrammas vidū. Un pašās beigās tiem pievienojas JavaScript fails, kas pasaka, ka, ja ievades lauks nav tukšs un tiek nospiesta poga meklēt, tad ir jāmeklē rezultāti, kas atbilst ievades lauka saturam.

‍

Jau šobrīd mēs zinām pietiekami daudz, lai varētu izspēlēt joku ar saviem draugiem. Atveriet mājaslapu liepaja.lv un noritiniet līdz Jaunākajām ziņām, uzklikšķinot uz šī virsraksta ar labo peles taustiņu, izvēlamies - Inspect/Pārbaudīt. Mums atveras izstrādātāju rīki, kur mēs redzam, liepaja.lv mājaslapas HTML dokumenta saturu jeb koku, un iezīmēts ir virsraksts Jaunākas ziņas. Tā kā fails ir lejupielādēts uz lietotāja datora jeb atrodas klienta pusē, mēs varam tajā izdarīt izmaiņas. Ar dubultklikšķi uzspiežot izstrādātāja rīkos uz teksta Jaunākās ziņas un nomainīt tās uz, piemēram - Jaunākās ziņas sadarbībā ar Digitālo inovāciju parku. Un tas tiek attēlots mūsu mājaslapā. Pēc tam, aizveram izstrādātāja rīkus un mēs varam parādīt draugiem, ka Liepāja sadarbojas ar mums rakstot ziņas.

‍

Bet, atjaunojot lapu, visas izmaiņas pazudīs, jo izmaiņas tika veiktas lejupielādētajā failā un, atjaunojot lapu tiek ielādēts jauns HTML fails no servera un virsraksts atkal ir Jaunākās ziņas.

‍

Starp citu, tas mēdz būt arī krāpniecības veids, kur ļaundari iestāsta, ka cilvēkam, kas tiek apkrāpts, ir pārskaitīti vairāk līdzekļi, nekā paredzēts, un tiek lūgts atgriezt pārskaitītos līdzekļus atpakaļ. Koriģētā lapa tiek uzrādīta kā pierādījums nepareizajam pārskaitījumam un godīgie cilvēki pārskaita atpakaļ līdzekļus, kas it kā nepareizi pārskaitīti. Šis ir veids, kā viņi manipulē ar upura bankas mājaslapu pievienojot ienākošo maksājumu par lielo summu. Rezultātā upurim šķiet, ka ir saņemts maksājums, un viņš nepārliecinās par to, ka nauda tiešām ir ienākusi viņa kontā, bet jau sāk izpildīt krāpnieka norādes naudas atgriešanai. Izmantojiet apgūtās prasmes tikai labiem nolūkiem!

‍

Mācību materiāls tapis apmācību kursa “Web Kick” ietvaros, kurā ir iespējams apgūt prasmes mājaslapu izstrādē. Apmācības paredzētas radošiem cilvēkiem bez īpašām priekšzināšanām un drīzumā būs iespēja tām pieteikties atkārtoti. Seko līdzi informācijai digip.lv mājaslapā, sadaļā Web Kick - https://www.digip.lv/webkick, un sociālo tīklu platformās.

Apmācību kurss veidots ar Liepājas pašvaldības finansiālu atbalstu Nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkursa rezultātā.

‍

‍