Neparasts hobijs - radio amatierisms
15
.
07
.
2020
.
Mūsdienās esam raduši komunicēt, izmantojot viedtālruni, internetu, aplikācijas, čatus, FaceTime saziņu, bet ko cilvēki darīja pirms moderno tehnoloģiju ēras? Lai pieredzētu komunikāciju no cita skatu punkta, viena no iespējām ir kļūt par radio amatieri. Radio amatierisms ir vaļasprieks, kurā, izmantojot dažāda veida radio sakaru aparatūru, saziņa notiek, ķerot radio viļņus. Šādu hobiju ir apguvis arī programmētājs, liepājnieks Kārlis Millers.
Kārlis Millers - programmētājs un radio amatieris. Kārlis ar radio sāka aizrauties jaunībā. Kā pats atzīst - vienmēr tajā ir redzējis daļu romantikas. Pusaudža gados, kad parādījās interese par radio, ar tehniskajām zināšanām nebija gana, lai izpildītu prasības un nokārtotu kvalifikāciju. Tajā laikā nebija kopienu, un arī paziņu lokā nebija kāds, kas spētu palīdzēt virzībā uz mērķi. Tomēr ar laiku tuvākie draugi sāka nodarboties ar amatierradio, un pakāpeniski arī Kārlis tam pievērsās.
Radio amatierus saista vēlme un griba saprast, no kā sastāv radio un kā tas strādā. Latvijā vien ir ap 300 aktīvistu, kuri regulāri startē ēterā. Šodien attīstīt radio amatiera hobiju ir pavisam vienkārši - joma ir labi strukturēta, svarīga ir vien paša iesaiste. Jāapgūst ētikas procedūras un jāizstudē likumi. Četras reizes gadā tiek rīkoti kvalifikācijas eksāmeni, un pirms tiem ir iespējamas konsultācijas. Liepājā ir pretimnākoša kopiena, kas ar prieku uzņems un dalīsies pieredzē ar ikvienu jaunpienācēju, palīdzot precīzāk izprast radio sportu.
Amatieru dienesta radio sakari norit vienai stacijai ar otru. Tas notiek, izmantojot speciāli iedalītos frekvenču apgabalus, kuri tiek stingri reglamentēti. Amatieri dibina sakarus, pavada laiku ēterā, citi būvē radio un raidīšanas aprīkojumu. Šī ir plaša joma; ir iespējama - lodēšana, būvēšana, komunikācija, translācija. “Lapsu medības” ir amizants termins, ko izmanto šajā nozarē. Lapsu medības, patiesībā, apzīmē orientēšanos pēc radiosignāliem. Pasaulē tiek rīkotas arī šāda veida sacensības.
Lai varētu iziet ētera, ir jāapzinās papildus apstākļi un sekas. Tas ir tādēļ, lai uzturētu drošību un nodarbotos ar to, nevienam netraucējot - radio ēters visiem dienestiem ir viens. Latvijā ir uzraugošā iestāde, kas nodarbojas ar radio spektra uzraudzību un raidīšanas licences izsniegšanu, kā arī uztur radio amatierdienestu.
Interesantas šajā hobijā ir lokācijas, kur notiek tikšanās, darbnīcas, sacensības, jo tās var būt visdažādākās - vai tā ir bāka, vai kāda bijusī militārā bāze - raidīt viļņus ir iespējams no dažādām vietām pasaulē.
Savu otro elpu radio amatierisms ir guvis tieši COVID-19 pandēmijas laikā Amerikā. Brīdī, kad vairums saziņas noritēja, izmantojot platformas kā Zoom vai Skype, klasisko tehnoloģiju piekritēji aktīvi sazinājās ar radio viļņiem. Daudzi amatieri ir apmācīti arī laika apstākļu novērošanā, un par laikapstākļiem ziņo nacionālajam laika ziņu dienestam. Nozīmīgi, ka Vašingtonas viesuļvētras dienā amatieru radio operatori bija vienīgā sakaru līnija, kas darbojās, līdz brīdim, kamēr atgriezās mobilās sakaru līnijas.
Kā stāsta Kārlis Millers, programmēšanai, patiesība, ir daudz kā kopīga ar radio sportu. Abas disciplīnas piespiež domāt. Ir iespēja izmantot programmēšanas prasmes, lai atvieglotu ikdienas darbības radio, veidojot kontroles programmas. Kārlis atzīst - ar zināšanu bāzi, ko esi guvis kā radioamatieris, ir iespējams veidot ko jaunu, kas nav saistīts ar radio, jo būs izpratne par elektroniku un inženieriju.
Ar ko sākt? Kāda ir radio amatiera ekipējuma “starta paka”? Par to sīkāk pastāstīs Kārlis Millers intervijā:
%20(1).jpg)
