Nereti papildinātā realitāte jeb AR (Augmented Reality) tiek pasniegta kā sava veida nākotnes, futūristiskā tehnoloģija, taču, patiesībā, papildinātā realitāte pastāv jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad virtuālo ierīču sistēmas tika izstrādātas un izmantotas ASV gaisa spēku laboratorijās. Pēcāk jau AR pārņēma izklaides un spēļu industriju, un jau vēlāk - daudzas citas nozares.
Augmentētā jeb papildinātā realitāte ir reālās, fiziskās pasaules papildināta versija. Tā tiek panākta, papildinot reālo pasauli ar dažādiem vizuāliem, skaņas vai citu maņu stimulējošiem efektiem, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Var teikt, ka papildinātā realitāte saplūst ar esošo realitāti, integrējot tajā objektus, tekstus, skaņas, un radot sajūtu, ka integrētie objekti ir daļa no dabiskās vides. Papildinātā realitāte mūsdienās kļūst arvien atzītāka - tehnoloģiju tendencēm mainoties, papildinātā realitāte tiek izmantota daudzās nozarēs, kā, piemērām, ražošanā, medicīnā, pārdošanā, dizainā, tūrismā un citur. Papildinātā realitāte ļauj ieraudzīt to, kas notiek reālajā dzīvē, un papildina esošo ar dažādiem elementiem. Izmantojot viedtālruni, varam aplūkot apkārti - zemi, kokus, debesis, un, piemēram, debesīs ieraudzīt kosmosa kuģi. AR ir ļoti ērti pieejama gandrīz katrā viedtālrunī, un pat tādas lietotnes kā Instagram vai Snapchat to jau izmanto. Jums ir iespēja pat pielaikot apģērbu, neizejot no mājām, vai arī atrast savu automašīnu pārpildītā autostāvvietā.
Lielākais notikums papildinātās realitātes vēsturē līdz šim, kas izraisīja plašu rezonansi, ir mobilā lietotne Pokemon GO. 2016. Gadā tā kļuva par vienu no biežāk izmantotajām mobilajām lietotnēm, kas lejupielādēta vairāk nekā 500 miljonu reižu. Nereti mēdz sacīt, ka tehnoloģiju ietekmē cilvēki ir mazkustīgi un vien “sēž telefonos”, taču šī lietotne bija tā, kas veicināja cilvēkus izkustēties. Pokemon GO ir lielisks apvienojums starp ģeogrāfisko lokāciju jeb apkārtējo vidi un papildināto realitāti, tādējādi tie, kas izmantoja šo lietotni, “bija spiesti” doties laukā, iepazīt labāk apkārtējo vidi , un izmantot papildinātās realitātes iespējas. Jau kādu laiku, papildinātā realitāte ir tā, kas ir ienākusi cilvēku dzīvēs.
Interesantas lietotnes, ko iesakām izmēģināt, ir “Star Walk” vai “SkyCharts”, kuras sniedz iespēju apskatīt viedtālrunī zvaigznājus, planētas, un to nosaukumus, un pat redzēt satelītus. Lietotne, izmantojot Jūsu atrašanās vietu, augmentētajā realitātē parādīs reālos zvaigznājus un satelītus, kas tajā brīdī atrodās kosmosā.
Starp daudziem cilvēkiem joprojām pastāv tādi, kas uzskata, ka augmentētajai realitātei nav jēgpilna pielietojuma, un tā kalpo tikai kā mārketinga rīks. Taču - tā nebūt nav taisnība.
Nenoliegsim, ka ir gadījumi, kad tā patiesi tiek arī izmantota kā mārketinga rīks, taču tai ir plašāka pielietojuma vērtība. Der atzīmēt, ka ir arī pierādīts, ka daļa patērētāju, izmantojot funkcijas, ko sniedz augmentētā realitāte, atzinīgi novērtē augmentētās realitātes iespējās, un pat sagaida to kā daļu no savas iepirkšanās pieredzes. Augmentētā realitāte ir uzlabojusi patērētāju iepirkšanās pieredzi citviet pasaulē, tiesa gan Latvijā tā vēl nav tik izplatīta. Piemēram, ārzemju mēbeļu ražotāji, arī labi zināmais skandināvu lieluzņēmums IKEA, iekļauj savus produktus papildinātās realitātes katalogos, ļaujot potenciālajam pircējam redzēt, kā viņa izvēlētā mēbele va interjera priekšmets izskatīsies un iekļausies reālajā vidē.
Bez mārketinga rīka statusa, augmentētā realitāte ir guvusi atzinīgu pielietojumu medicīnā un veselības aprūpes nozarēs. Dažādas lietotnes ļauj aplūkot, piemēram, cilvēka kaulu izvietojumu un nosaukumus, savukārt neiroķirurgi mēdz izmantot 3D smadzeņu projekciju operāciju laikā, un AR kalpo kā spēcīgs mācību palīglīdzeklis topošajiem medicīnas speciālistiem.
Arī vēstures stundas var padarīt interesantas. Bieži vien, kad atceramies ( ja vispār atceramies) vēstures stundas, reti kuram tās bijušas ārkārtīgi aizraujošas. Daudz kas ir atkarīgs no pasniedzēja, taču arī rīki, kas tiek izmantoti mācību procesā, ir ne mazāk būtiski. Skaidrs ir viens - būtu grūti nodrošināt uz mācību stundām īstus arheoloģiskos izrakumus vai arī imitēt pasaules karu, taču AR ir padarījusi mācīšanos aizraujošāku. Piemēram, Itālijas pilsētā Pompejā, ar AR var projecēt skatu, kurā redzama senā civilizācija mūsdienu drupās. Tas sniedz iespēju atdzīvināt pagātni un aizrauj, radot vēlmi uzzināt vairāk.
Interesanti, ka arī futbola spēļu laikā raidorganizācijas izmanto papildināto realitāti, zīmējot līnijas futbola laukumā. Tas palīdz ilustrēt un analizēt spēles.
Piloti, kas atrodas militārajos iznīcinātājos, savu ķiveru vizierī redz datus kā augstumu, ātrumu un citus, tādējādi pilotiem nav jātērē laiks un uzmanība, aplūkojot apkārtni.
Jau šobrīd, īpaši pandēmijas ietekmē, pasaulē papildinātā realitē tiek izmantota arvien biežāk, jo daudzas no ikdienas lietām nav pieejamas tā, kā bijām raduši agrāk. Apģērba pielaikošana, izmantojot AR lietotnes, mājas preču iegāde, izklaides iespējas nu vairs nav nekas svešs. Taču nav gluži tā, ka viedtālruņi un planšetdatori būtu vienīgās ierīces uz kurām iespējams izmantot papildinātās realitātes funkcijas. AR attīstība virzās uz to, lai vēl vairāk atvieglotu mūsu ikdienu un papildinātā realitāte arvien vairāk tiktu iekļauta reālajā dzīvē.
Šobrīd pētnieki strādā pie tā, lai veidotu hologrammas, jo tās vienlaikus var aplūkot un dzirdēt liels cilvēku pūlis. Taču bez hologrāmām, tehnoloģiju nozarē tiek veikti pētījumi un jaunatklājumi arī ar citām ierīcēm. Ultraplānas un vieglas optiskās ierīces, kameras un satelīti arī tiek izmantoti paplašinātās realitātes pētniecībā un tiek izzinātas pielietojuma iespējas.
Augmentētās realitātes tuva nākotne ir arī kontaktlēcas ar AR funkcijām, un citas ikdienā lietojamas ierīces. Par papildinātās realitātes virsmērķi tiek uzskatīts - veidot ērtu, dabisku un funkcionālu papildinātās realitātes iekļaušanu ikdienā. Tāpēc jau drīzumā varam gaidīt “viedās brilles” un citas aizstājējierīces, kas, cerams, atvieglos kādas sabiedrības daļas ikdienu.
Arī Liepājā ir vairākas iespējas, kur vari iemēģināt papildinātās realitātes pielietojumu. Digitālo inovāciju parks ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ir realizējis projektu, kura ietvaros izstrādāta lietotne “Liepaja AR”. Šī lietotne ir paredzēta tam, lai veicinātu izpratni par ģeneratīvo dizainu un paplašināto realitāti Liepājas pilsētas kontekstā. Ar šīs lietotnes palīdzību ir iespējams atklāt Liepājas populārākās tūrisma vietas no jauna - ar paplašinātās realitātes palīdzību , aplūkojot ģeneratīvā dizaina skulptūras.
Apskatei būs pieejami trīs objekti papildinātajā realitātē. Skulptūru tematika – "Dāvana liepājniekiem". Divas skulptūras radījis Toms Balodis (3D modelēšanas/CAD speciālists) – veltījumu kultūras baudītājiem "Vēja vijole", kas atradīsies pie koncertzāles "Lielais dzintars", un "Latvija Liepājas sirdī" Rožu laukumā. Trešā skulptūra "Solis līdz risinājumam" atradīsies pie Gulbju dīķa, Piejūras parkā – šis darbs ir reāls risinājums (īpašas formas apavu zole), kas uzlabos dzīves kvalitāti un atvieglos pārvietošanos kādai liepājniecei. To radījis liepājnieks Edgars Birznieks ģeneratīvā dizaina meistarklasē.
Aicinām - lejupielādē lietotni “Liepaja AR” App Store vai Play store veikalā, saģērbies silti, dodies pastaigā, ievēro drošu distanci un apskati skulptūras :)
Uzzini vairāk: https://www.digip.lv/projekti/arliepaja
Atsauces:
https://en.wikipedia.org/wiki/Pok%C3%A9mon_Go
https://www.investopedia.com/terms/a/augmented-reality.asp
https://www.fi.edu/what-is-augmented-reality
https://www.inc.com/james-paine/10-real-use-cases-for-augmented-reality.html